7 fakti par Eiropas tautu valodām
- 225 valodas — aptuveni 3 % no pasaules tautu valodām — ir Eiropas pamatiedzīvotāju, tā saucamās autohtonās valodas.
- Daudzām Eiropas valstīm ir vairākas mazākumtautību valodas – dažām no tām ir piešķirts oficiāls statuss.
- Valodas atrodas pastāvīgā saskarē, tās nemitīgi ietekmē viena otru. Piemēram angļu valoda senāk ir aizguvusi vārdus no citām valodām, savukārt šobrīd Eiropas valodas aizgūst daudzus vārdus no angļu valodas.
- Eiropieši ikdienā aizvien biežāk saskaras ar svešvalodām. Ir nepieciešams palielināt eiropiešu interesi par valodām.
- Imigrantu un bēgļu pieplūduma dēļ Eiropa ir kļuvusi ļoti daudzvalodīga. Tikai Londonā vien runā aptuveni 300 valodās, ieskaitot neeiropeiskās arābu, turku, kurdu, berberu, hindu, pandžabu un daudzas citas valodas.
- Valodas ir radniecīgas viena otrai kā ģimenes locekļi. Vairums eiropiešu valodu pieder indoeiropiešu valodu saimei un izmanto latīņu alfabētu. Dažas slāvu valodas lieto kirilicu. Jidišam, grieķu, armēņu un gruzīnu valodai ir savi alfabēti. Arī Eiropas teritorijā izmantotajām neeiropiešu — arābu, putunhua (mandarīnu) un hindu valodai ir pašām savas rakstības sistēmas.
- Vairums eiropiešu valodu pieder trim lielām valodu grupām – ģermāņu, romāņu un slāvu. Dāņu, norvēģu, zviedru, islandiešu, vācu, nīderlandiešu, angļu valoda un jidišs ietilpst ģermāņu valodu grupā. Romāņu grupā citu starpā ietilpst itāļu, franču, spāņu, portugāļu un rumāņu valoda. Slāvu grupas valodas ir krievu, ukraiņu, baltkrievu, poļu, čehu, slovāku, serbu, horvātu, maķedoniešu un citas valodas.